Ūdens cietība

Ciets ūdens rodas, lietus ūdenim sūcoties caur zemes slāņiem, jo tad tajā sāk šķīst daži minerāli.
Ūdens cietība var būt pārejoša, ja ūdenī ir izšķīduši kalcija, magnija un dzelzs hidrogenkarbonāti, vai pastāvīga, ja ūdenī izšķīduši kalcija, magnija un dzelzs sulfāti, hlorīdi vai nitrāti.

Lai arī tas ir dabīgo ūdens īpašību kopums, kas saistīts ar sārmzemju metālu saturošu sāļu, visbiežāk kalcija un magnija sāļu, koncentrāciju ūdenī. Lai arī ciets ūdens nav kaitīgs cilvēka veselībai, tas var radīt nopietnus draudus dažādām ierīcēm, piemēram,veļasmašīnām, boileriem, trauku mazgājamajām mašīnām un caurulēm, izgulsnējoties tajā kā katlakmens.

Ūdens cietību var vērtēt divējādi. Cietam ūdenim ir labāka garša nekā mīkstam ūdenim. Tas apgādā organismu ar kalcija savienojumiem, kas ir vajadzīgi kaulu un zobu audu veidošanai.

Cieta ūdens trūkums – tas rada nogulumus uz cauruļu sienām,ko sauc par katlakmeni, tā samazinot ūdens plūsmu un radiatoru efektivitāti, kā arī ziepes labi neputo cietā ūdenī, tādējādi samazinās to mazgāšanas spēja. Mīkstā ūdenī ziepes puto labi. Mīksts ūdens ir, piemēram, lietus ūdens.

Katlakmens izgulsnējumi uz caurules sieniņām

Ūdens mīkstināšanai var izmantot arī ķīmiskas vielas, piemēram, sodu (NaHCO3) vai fosfātus (piemēram,Na3PO4 ). Ar šo vielu palīdzību kalcija, magnija un dzelzs joni no ūdens tiek izgulsnēti fosfātu vai karbonātu veidā:

CaSO4+Na2CO3−→−Na2SO4+CaCO3⏐↓

3CaCl2+2Na3PO4−→−Ca3(PO4)2⏐↓⏐+6NaCl

3CaSO4+2Na3PO4−→−Ca3(PO4)2⏐↓⏐+3Na2SO4

CaCl2+Na2CO3−→−CaCO3⏐↓⏐+2NaCl

Ūdeni, kurš satur ievērojami daudzumu Mg2+,Ca2+,kā arīFe2+vaiFe3+ katjonus, sauc par cietu ūdeni.

Ūdens cietību kvantitatīvi raksturo kalcija un magnija jonu koncentrācija milimolos kubikdecimetrā (litrā) jeb molos kubikmetrā ūdens.

c=nV

Kopējais kalcija un magnija jonu daudzums veido tā saucamo kopējo ūdens cietību.

Ja ūdens cietība ir līdz 1,4mmol/l, to uzskata par mīkstu, ja tā ir 1,4−2,1mmol/l par vidēji cietu, ja 3,2−5,4mmol/l, tad par cietu, bet ja lielāka par 5,5, tad par ļoti cietu.

Būtisku kalcija un magnija jonu koncentrācijas samazināšanu ūdenī sauc par ūdens cietības novēršanu jeb ūdens mīkstināšanu.

To var panākt, pārvēršot kalcija un magnija ūdenī izšķīdušos sāļus nešķīstos savienojumos. Piemēram, pārejošo cietību var novērst pievienojos dzēstos kaļķus.

“Ūdens Enerģija”  RISINĀJUMS

Ūdens filtrs kas veic mīkstināšanu ar jonu apmaiņas sveķu filtriem, kas (samazina katlakmeni) un tiek reģenerēti ar sāli (NaCl). Ūdens mīkstināšanas iekārta efektīvi attīra arī no dzelzs, mangāna un amonija.

Ūdens filtra specifikācija:

Ūdens attīrīšanas procesā tiek pielietots reaģents NaCl, jeb sāls tabletēs, ko izmanto filtrējošā materiāla (sveķu) reģenerācijai. Filtrs skalošanas ūdeņus var novadīt uz bioloģiskajām NAI notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm.

Ūdens filtrs sastāv no filtra kolonas, vadības bloka un sāls tvertnes. Filtrs ir pildīts ar ūdens attīsrošo sastāvu – jonu apmaiņas sveķi (katjonīts), kas samazina cietību, amoniju un filtrē dzelzi. Filtri aprīkoti ar automātiskās darbības vadības bloku ar LCD displeju un plūsmas mērītāju, kas veic filtru skalošanu pēc patērētā ūdens daudzuma, kā arī tajā uzstāda- dienu, laiku, skalošanas laiku, biežumu, reaģenta patēriņu, utt.. Iekārtai ir iespējams mainīt ūdens cietības pakāpi un izveidot personalizētu piekļuvi. Pateicoties plūsmas mērītājam, skalošana tiks veikta pēc uzstādītā ūdens daudzuma. Vadības blokā visa informācija saglabājas arī tad, ja pazūd elektrība.  Ūdens filtram ir pievienota sāls tvertne, kas tiek uzpildīta ar reaģentu (NaCl, sāls tabletēs). Ūdens filtrs veic arī ūdens atdzelžošanas funkciju, taču dzelzs saturs nedrīkst pārsniegt 2.5-3.0 mg/l.